Jump to content

ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ

ꯋꯤꯀꯤꯄꯦꯗꯤꯌꯥ ꯗꯒꯤ

ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ
ꯁ꯭ꯇꯦꯠ
ꯇꯁꯣ ꯃꯣꯔꯤꯔꯤ, an oligotrophic lake in ꯂꯗꯥꯈ
Flag of ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ
Flag
ꯁꯤꯜ
Seal
Jammu and Kashmir
Location of Jammu and Kashmir in India
Map of Jammu and Kashmir
Map of Jammu and Kashmir
Coordinates (ꯁ꯭ꯔꯤꯅꯥꯒꯥꯔ): 33°27′N 76°14′E / 33.45°N 76.24°E / 33.45; 76.24ꯀꯣꯑꯣꯔꯗꯤꯅꯦꯠꯁ: 33°27′N 76°14′E / 33.45°N 76.24°E / 33.45; 76.24
ꯂꯩꯄꯥꯛ India
Admission to Union26 October 1947
ꯀꯣꯅꯨꯡSrinagar (Summer)
Jammu (Winter)
Largest cityꯁ꯭ꯔꯤꯅꯥꯒꯥꯔ
ꯗꯤꯁꯇ꯭ꯔꯤꯛꯁꯤꯡ꯲꯲
Government[*]
  Lieutenant GovenrerManoj sinha[]
  Chief MinisterVacant[]
  Legislature87 seats in the Assembly
  Parliamentary constituencyRajya Sabha 4
Lok Sabha 6
  High CourtJammu and Kashmir High Court
Area
  Total২২২,২৩৬ km (৮৫,৮০৬ sq mi)
ꯄꯥꯛ-ꯆꯥꯎꯕ ꯃꯊꯪꯪ ꯃꯅꯥꯎ꯵ ꯁꯨꯕ [note ꯱]
ꯈꯨꯋꯥꯏꯗꯒꯤ ꯋꯥꯡꯁꯈꯠꯄ[]৭,১৩৫ m (২৩,৪০৯ ft)
ꯑꯅꯦꯝꯕ ꯋꯥꯡꯈꯠꯄ[]৩০৫ m (১,০০১ ft)
Population (2011)
  Total১২,৫৪১,৩০২
  Rank19th
  Density৫৬/km (Bad rounding here১৫০/sq mi)
Time zoneUTC+05:30 (IST)
ꯑꯥꯏꯑꯦꯁꯑꯣ ꯳꯱꯶꯶ ꯀꯣꯗIN-JK
HDIIncrease 0.684[] (medium)
HDI rank17th (2017)
Literacy68.74 (30th)
Official languagesUrdu[]
Other spokenKashmiri, Hindi, Dogri, Punjabi[]
ꯋꯦꯕꯁꯥꯏꯠjk.gov.in
State symbols of ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ
ꯁꯥ
ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯈꯔꯁꯥ
ꯎꯆꯦꯛ
Black-necked crane
ꯂꯩ
Lotus
Chinar tree

ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯁꯤ ꯏꯟꯗꯤꯌꯥꯒꯤ union territory ꯲꯹ ꯃꯅꯨꯡꯗ ꯑꯃꯅꯤ ꯫ ꯁ꯭ꯇꯦꯠ ꯑꯁꯤ ꯏꯟꯗꯤꯌꯥ ꯄꯥꯀꯤꯁꯇꯥꯟ ꯉꯝꯈꯩ ꯇꯥꯏꯅꯕ ꯈꯨꯋꯥꯏꯗꯒꯤ ꯑꯋꯥꯡꯊꯪꯕ ꯁꯔꯨꯛꯇ ꯂꯩꯕ ꯂꯝꯗꯝꯅꯤ ꯫

Maharaja of Kashmir, Hari Singh (1895–1961)

ꯃꯍꯥꯔꯥꯖ ꯍꯥꯔꯤ ꯁꯤꯡꯍꯅꯥ ꯀꯨꯨꯨꯨꯝꯖ ꯱꯹꯲꯵ ꯗ ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔꯀꯤ ꯂꯩꯉꯥꯛꯄ ꯑꯣꯏꯔꯝꯃꯤ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯅꯤꯡꯊꯧ ꯐꯝ ꯊꯥꯗꯣꯛꯈꯤ ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁ ꯅꯥ ꯏꯟꯗꯤꯌꯥ ꯁꯨꯕꯀꯟꯇꯤꯅꯦꯟ ꯁꯥꯥꯥꯥꯁꯟ ꯇꯧꯕ ꯂꯣꯏꯁꯤꯟꯂꯛꯄ ꯀꯨꯝꯖ ꯱꯹꯴꯷ ꯗ ꯫ ꯏꯟꯗꯤꯌꯥ ꯃꯅꯤꯡꯇꯝꯂꯛꯄꯒ ꯂꯣꯏꯅꯅ, ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁ ꯂꯥꯎꯊꯣꯛꯂꯝꯃꯤ ꯃꯗꯨꯗꯤ ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁꯀꯤ ꯃꯈꯥꯗ ꯂꯩꯕ ꯃꯅꯤꯡꯇꯝꯕ ꯁ꯭ꯇꯦꯠꯁꯤꯡ ꯂꯩꯔꯝꯕꯗꯨ ꯂꯣꯏꯁꯤꯟꯂꯒꯅꯤ ꯍꯥꯏꯅꯥ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁꯅꯥ ꯃꯅꯤꯡꯇꯃꯅꯥ ꯂꯩꯔꯝꯕ ꯁ꯭ꯇꯦꯠꯁꯤꯡꯗ ꯄꯀꯤꯁꯇꯥꯟ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯏꯟꯗꯤꯌꯥ ꯀꯔꯝꯕꯗ ꯌꯥꯎꯅꯤꯡꯕ ꯌꯥꯎꯖꯅꯕ ꯍꯥꯏꯔꯝꯃꯤ ꯅꯠꯇ꯭ꯔꯒ ꯃꯅꯤꯡ ꯇꯃꯅꯥ ꯑꯗꯨꯝ ꯂꯩꯒꯗꯔꯥ ꯍꯥꯏꯅꯥ ꯫ ꯃꯁꯤꯅꯥ ꯐꯣꯡꯗꯣꯛꯂꯤꯕꯗꯤ ꯃꯅꯤꯡꯇꯝꯕꯁꯤ ꯈꯨꯋꯥꯏꯗꯒꯤ ꯐꯪꯗ ꯌꯥꯗꯔꯕ ꯑꯃꯥꯈꯛꯇ ꯉꯥꯏꯔꯕ ꯄꯥꯝꯕꯩꯅꯤ ꯃꯔꯝꯗꯤ ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁꯅꯥ ꯃꯇꯝ ꯁꯥꯡꯅꯥ ꯏꯟꯗꯤꯌꯥꯗ ꯂꯩꯉꯥꯛꯄ ꯃꯇꯝꯗ ꯁ꯭ꯇꯦꯠꯁꯤꯡ ꯑꯁꯤ ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁꯀꯤ ꯃꯈꯥꯗ ꯃꯈꯣꯏꯒꯤ ꯆꯪꯒꯗꯕ ꯄꯣꯠꯂꯝꯁꯤꯡ ꯐꯪꯕ ꯃꯅꯨꯡꯒꯤ ꯈꯠꯅ ꯆꯩꯅꯕ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯃꯄꯥꯟꯒꯤ ꯉꯥꯛꯁꯦꯟ ꯕ꯭ꯔꯤꯇꯤꯁꯇꯒꯤ ꯃꯇꯦꯡ ꯂꯧꯕ ꯇꯥꯔꯝꯃꯤ ꯫

ꯖꯤꯑꯣꯒ꯭ꯔꯥꯐꯤ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯑꯌꯤꯡ ꯑꯁꯥ

[ꯁꯦꯝꯒꯠꯂꯨ | ꯁꯦꯝꯒꯠꯂꯛꯄꯒꯤ ꯍꯧꯔꯛꯐꯝ]
Srinagar- Yatra- Hindu holy cave

ꯖꯥꯝꯃꯎ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯇꯝꯄꯥꯛꯁꯤ ꯃꯤꯌꯥꯝꯅꯥ ꯈꯨꯟꯗ ꯂꯩꯇꯗꯨꯅꯥ ꯂꯩꯕ ꯃꯐꯝꯅꯤ ꯃꯃꯤꯡ ꯑꯣꯏꯅꯥ ꯄꯟꯂꯕꯗ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯇꯝꯄꯥꯛ, ꯇꯥꯋꯤ ꯇꯝꯄꯥꯛ, ꯆꯦꯅꯥꯕ ꯇꯝꯄꯥꯛ, ꯄꯨꯟꯆ ꯇꯝꯄꯥꯛ, ꯁꯤꯟ ꯇꯝꯄꯥꯛ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯂꯤꯗꯗꯔ ꯇꯝꯄꯥꯛ ꯫ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯃꯔꯨꯑꯣꯏꯕ ꯇꯝꯄꯥꯛꯇꯤ ꯱꯰꯰ ꯀꯤm (꯶꯲ mi) ꯄꯥꯛꯏ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯑꯦꯔꯤꯌꯥꯗꯅꯥ ꯱꯵,꯵꯲꯰.꯳ ꯀꯤm2 (꯵,꯹꯹꯲.꯴ sq mi)ꯅꯤ ꯫

ꯈꯥꯏꯗꯣꯛꯄꯄꯥꯛ ꯆꯥꯎꯕ km2 ꯄꯥꯛ ꯆꯥꯎꯕ ꯆꯥ ꯗ
ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯱꯵,꯹꯴꯸ ꯱꯵.꯷꯳%
ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯲꯶,꯲꯹꯳ ꯲꯵.꯹꯳%
ꯂꯗꯥꯈ ꯵꯹,꯱꯴꯶ ꯵꯸.꯳꯳%
ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯱꯰꯱,꯳꯸꯷ km2 100%

ꯂꯩꯄꯥꯛ ꯉꯥꯛꯂꯣꯟ ꯈꯥꯏꯗꯣꯛꯄꯁꯤꯡ

[ꯁꯦꯝꯒꯠꯂꯨ | ꯁꯦꯝꯒꯠꯂꯛꯄꯒꯤ ꯍꯧꯔꯛꯐꯝ]
ꯏꯟꯗꯤꯌꯥ ꯂꯩꯄꯥꯛ ꯉꯥꯛꯂꯣꯟ ꯇꯧꯕ ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ

ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔꯁꯤ ꯖꯥꯝꯃꯨ, ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ ꯇꯝꯔꯥꯛ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯂꯗꯥꯈ ꯍꯥꯏꯕ ꯁꯔꯨꯛ ꯳ꯁꯤꯅꯥ ꯁꯦꯝꯕꯅꯤ, ꯃꯈꯥꯥꯥꯥꯥꯇꯅꯥ ꯗꯤꯁꯇ꯭ꯔꯤꯛ ꯲꯲ ꯊꯣꯛꯅꯥ ꯈꯥꯏꯗꯣꯛꯂꯤ ꯫[]

Division ꯃꯃꯤꯡ ꯃꯌꯥꯏꯂꯣꯏꯁꯡ Area (km²) ꯃꯤꯁꯤꯡ
2001 Census
ꯃꯤꯁꯤꯡ
2011 Census
JammuKathua DistrictKathua২,৬৫১৫৫০,০৮৪৬১৫,৭১১
Jammu DistrictJammu৩,০৯৭১,৩৪৩,৭৫৬১,৫২৬,৪০৬
Samba DistrictSamba৯০৪২৪৫,০১৬৩১৮,৬১১
Udhampur DistrictUdhampur৪,৫৫০৪৭৫,০৬৮৫৫৫,৩৫৭
Reasi DistrictReasi১,৭১৯২৬৮,৪৪১৩১৪,৭১৪
Rajouri DistrictRajouri২,৬৩০৪৮৩,২৮৪৬১৯,২৬৬
Poonch DistrictPoonch১,৬৭৪৩৭২,৬১৩৪৭৬,৮২০
Doda DistrictDoda১১,৬৯১৩২০,২৫৬৪০৯,৫৭৬
Ramban DistrictRamban১,৩২৯১৮০,৮৩০২৮৩,৩১৩
Kishtwar DistrictKishtwar১,৬৪৪১৯০,৮৪৩২৩১,০৩৭
Total for divisionJammu২৬,২৯৩৪,৪৩০,১৯১৫,৩৫০,৮১১
Kashmir ValleyAnantnag DistrictAnantnag৩,৯৮৪৭৩৪,৫৪৯১,০৬৯,৭৪৯
Kulgam DistrictKulgam১,০৬৭৪৩৭,৮৮৫৪২৩,১৮১
Pulwama DistrictPulwama১,৩৯৮৪৪১,২৭৫৫৭০,০৬০
Shopian DistrictShopian৬১২.৮৭২১১,৩৩২২৬৫,৯৬০
Budgam DistrictBudgam১,৩৭১৬২৯,৩০৯৭৫৫,৩৩১
Srinagar DistrictSrinagar২,২২৮৯৯০,৫৪৮১,২৫০,১৭৩
Ganderbal DistrictGanderbal২৫৯২১১,৮৯৯২৯৭,০০৩
Bandipora DistrictBandipora৩৯৮৩১৬,৪৩৬৩৮৫,০৯৯
Baramulla DistrictBaramulla৪,৫৮৮৮৫৩,৩৪৪১,০১৫,৫০৩
Kupwara DistrictKupwara২,৩৭৯৬৫০,৩৯৩৮৭৫,৫৬৪
Total for divisionSrinagar১৫,৯৪৮৫,৪৭৬,৯৭০৬,৯০৭,৬২২
LadakhKargil DistrictKargil১৪,০৩৬১১৯,৩০৭১৪৩,৩৮৮
Leh DistrictLeh৪৫,১১০১১৭,২৩২১৪৭,১০৪
Total for divisionLeh৫৯,১৪৬২৩৬,৫৩৯২৯০,৪৯২
Total১০১,৩৮৭১০,১৪৩,৭০০১২,৫৪৮,৯২৫

ꯃꯨꯅꯤꯁꯤꯄꯥꯜ ꯀꯣꯔꯄꯣꯔꯦꯁꯟꯁꯤꯡ: ꯲ ꯁ꯭ꯔꯤꯅꯥꯒꯥꯔ, ꯖꯥꯝꯃꯨ

ꯃꯨꯅꯤꯁꯤꯄꯥꯜ ꯀꯥꯎꯟꯁꯤꯜꯁꯤꯡ: ꯶ ꯎꯗꯝꯄꯨꯔ, ꯀꯊꯨꯑꯥ, ꯄꯨꯟꯆ, ꯑꯅꯟꯇꯅꯦꯒ, ꯕꯥꯔꯥꯃꯨꯜꯂꯥ, ꯁꯣꯄꯣꯔ

ꯃꯨꯅꯤꯁꯤꯄꯥꯜ ꯊꯧꯕꯨꯁꯤꯡ: ꯷꯰ []

ꯃꯨꯅꯤꯁꯤꯄꯥꯜ ꯍꯣꯔꯗꯁꯤꯡ: ꯲꯱ ꯁꯥꯝꯕꯥ, ꯔꯥꯟꯕꯤꯔ ꯁꯤꯡꯍ ꯄꯣꯔꯥ, ꯑꯈꯅꯨꯔ, ꯔꯤꯑꯥꯁꯤ, ꯔꯥꯝꯕꯥꯟ, ꯗꯣꯗꯥ, ꯚꯥꯗꯔꯋꯥꯍ, ꯀꯤꯁꯇꯋꯥꯔ, ꯀꯥꯔꯒꯤꯜ, ꯚꯦꯔꯤꯅꯦꯒ, ꯕꯤꯖꯕꯦꯍꯥꯔꯥ, ꯄꯨꯜꯋꯥꯃꯥ, ꯇꯔꯥꯜ, ꯕꯥꯗꯒꯥꯝ, ꯀꯨꯜꯒꯥꯝ, ꯁꯣꯄꯤꯌꯥꯟ, ꯒꯥꯟꯗꯔꯕꯣꯜ, ꯄꯥꯇꯥꯟ, ꯁꯨꯝꯕꯥꯜ, ꯀꯨꯞꯋꯥꯔꯥ, ꯍꯥꯅꯗꯋꯥꯔꯥ ꯑꯆꯧꯕꯥꯥ ꯁꯤꯇꯤ ꯱꯰ ꯃꯤꯁꯤꯡ:

ꯃꯃꯤꯡ Rank Population
2011 Census
State Region
ꯖꯥꯝꯃꯨ꯱,꯵꯲꯹,꯹꯵꯸ꯖꯥꯝꯃꯨ[]
ꯁ꯭ꯔꯤꯅꯥꯒꯥꯔ꯱,꯲꯳꯶,꯸꯲꯹ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ []
ꯑꯅꯟꯇꯅꯥꯒ꯱,꯰꯷꯸,꯶꯹꯲ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ[]
ꯕꯥꯔꯥꯃꯨꯜꯂꯥ꯱,꯰꯰꯸,꯰꯳꯹ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ[]
ꯎꯗꯝꯄꯨꯔ꯵꯵꯴,꯹꯸꯵ꯖꯥꯝꯃꯨ[]
ꯔꯥꯖꯧꯔꯤ꯶꯴꯲,꯴꯱꯵ꯖꯥꯝꯃꯨ[]
ꯀꯊꯨꯑꯥ꯶꯱꯶,꯴꯳꯵ꯖꯥꯝꯃꯨ[]
ꯁꯣꯄꯣꯔ-ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ
ꯄꯨꯟꯆ-ꯖꯥꯝꯃꯨ
ꯕꯥꯟꯗꯤꯄꯣꯔꯥ꯱꯰-ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ
  1. "Satya Pal Malik sworn in as Jammu and Kashmir governor"꯫ The Economic Times꯫ 23 August 2018 ꯫
  2. "ꯑꯃꯥ BJP-PDP alliance ends in Jammu and Kashmir LIVE updates: Mehbooba Mufti resigns as chief minister; Governor's Rule in state", ꯑꯃꯥ Firstpost, ꯱꯹ ꯖꯨꯟ ꯲꯰꯱꯸, ꯆꯤꯡꯊꯣꯔꯛꯄ ꯱꯹ ꯖꯨꯟ ꯲꯰꯱꯸
  3. "ꯑꯃꯥ NUN KUN MOUNTAIN", ꯑꯁꯦꯡꯕꯗꯥ ꯱꯴ ꯅꯣꯚꯦꯝꯕꯔ ꯲꯰꯱꯸ꯗꯥ ꯁꯪꯒ꯭ꯔꯍꯤꯕ, ꯆꯤꯡꯊꯣꯔꯛꯄ ꯲꯲ ꯅꯣꯚꯦꯝꯕꯔ ꯲꯰꯱꯸ ꯑꯃꯥ |ꯑꯃꯥ dead-url= ꯄꯦꯔꯥꯃꯤꯇꯔ ꯑꯄꯄꯥ ꯇꯧꯕ (ꯃꯇꯦꯡ)
  4. Raina, A.N, "ꯑꯃꯥ Climate Patterns and Climatic Divisions", ꯑꯁꯦꯡꯕꯗꯥ ꯱꯶ ꯖꯨꯟ ꯲꯰꯱꯸ꯗꯥ ꯁꯪꯒ꯭ꯔꯍꯤꯕ, ꯆꯤꯡꯊꯣꯔꯛꯄ ꯲꯲ ꯅꯣꯚꯦꯝꯕꯔ ꯲꯰꯱꯸ ꯑꯃꯥ |ꯑꯃꯥ dead-url= ꯄꯦꯔꯥꯃꯤꯇꯔ ꯑꯄꯄꯥ ꯇꯧꯕ (ꯃꯇꯦꯡ)
  5. "ꯑꯃꯥ Sub-national HDI - Area Database", ꯑꯃꯥ Global Data Lab (ꯏꯪꯂꯤꯁꯗꯥ), Institute for Management Research, Radboud University, ꯆꯤꯡꯊꯣꯔꯛꯄ ꯲꯵ ꯁꯦꯞꯇꯦꯝꯕꯔ ꯲꯰꯱꯸
  6. 1 2 "ꯑꯃꯥ Report of the Commissioner for linguistic minorities: 50th report (July 2012 to June 2013)" (PDF), Commissioner for Linguistic Minorities, Ministry of Minority Affairs, Government of India, ꯂꯃꯥꯏ: ꯴꯹, ꯑꯁꯦꯡꯕꯗꯥ ꯸ ꯖꯨꯂꯥꯏ ꯲꯰꯱꯶ꯗꯥ ꯁꯪꯒ꯭ꯔꯍꯤꯕ, ꯆꯤꯡꯊꯣꯔꯛꯄ ꯱꯴ ꯖꯥꯅꯨꯋꯥꯔꯤ ꯲꯰꯱꯵ ꯑꯃꯥ |ꯑꯃꯥ deadurl= ꯄꯦꯔꯥꯃꯤꯇꯔ ꯑꯄꯄꯥ ꯇꯧꯕ (ꯃꯇꯦꯡ)
  7. "ꯑꯃꯥ Ministry of Home Affairs: Department of Jammu & Kashmir Affairs", ꯑꯁꯦꯡꯕꯗꯥ ꯸ ꯗꯤꯁꯦꯝꯕꯔ ꯲꯰꯰꯸ꯗꯥ ꯁꯪꯒ꯭ꯔꯍꯤꯕ, ꯆꯤꯡꯊꯣꯔꯛꯄ ꯲꯸ ꯑꯒꯁ꯭ꯇ ꯲꯰꯰꯸ ꯑꯃꯥ |ꯑꯃꯥ deadurl= ꯄꯦꯔꯥꯃꯤꯇꯔ ꯑꯄꯄꯥ ꯇꯧꯕ (ꯃꯇꯦꯡ)
  8. "ꯑꯃꯥ Housing and Urban Development Department", Housing and Urban Development Department, Government of Jammu and Kashmir꯫
  9. 1 2 3 4 5 6 7 "ꯑꯃꯥ District Census 2011", ꯲꯰꯱꯱-꯰꯱-꯰꯱꯫
  1. ꯖꯥꯝꯃꯨ ꯑꯃꯁꯨꯡ ꯀꯥꯁꯃꯤꯔ is a disputed territory between India, Pakistan and China. The areas of Azad Kashmir and Gilgit-Baltistan controlled by Pakistan and Aksai region controlled by China are included in the total area.
Cite ꯑꯔꯥꯟꯕ: <ref> tags exist for a group named "note", but no corresponding <references group="note"/> tag was found